Dāvida zvaigzne pie Ištaras vārtiem (575.g.pmē.)
Pēc tāls ceļojuma trīs gudrie vīri no austrumiem šovakar ieradīsies Betlēmē, lai redzētu Jēzus bērniņu un dāvinātu viņam vīraks, zeltu un mirru. Zvaigzne viņus vadīja visu ceļu. Kas zina, vai tas bija Dāvida zvaigzne, ebreju tautas simbols.
Magens Dāvids, Zālamana vairogs vai Zālamana zīmogs ir sešstūrains daudzstūris, ko veido divi vienādmalu trijstūri; tie simbolizē ebreju augstu novērtētu pantu, jo tas izsaka attiecības ar Dievu. Tāpēc viens trīsstūris ir vērsts uz augšu, bet otrs - uz leju, kas apzīmē starp Dievu un Ābrahāmu noslēgtā derība.
Tās divpadsmit mazie punkti apzīmē divpadsmit ebreju tautas ciltis; sešstūris regulāri viņi pavada, kā viņi apmetās tuksnesī un kura centrā bija priesteru svētnīca.
Savukārt ir ebreju tautas vadošā zvaigzne solītās zemes virzienā. Cionisma simbols.
Dāvida zvaigznes izcelsme un attīstība
Dāvida zvaigzne simbolizē cionismu
Lai gan tas jau parādās konstrukcijās trešajā gadsimtā, tas nebija viens no reprezentatīvākajiem jūdaisma simboliem, bet kabalisti to sākotnēji izmantoja maģijai, jo tas tiek uzskatīts par ļoti spēcīgs aizsardzības amulets.
Saskaņā ar leģendām tas ir saistīts ar Salamana zīmogu, maģisku gredzenu ar piecstaru zvaigzni, kuru viņš izmantoja, lai kontrolētu dēmonus un kurā bija ierakstīts patiesais Dieva vārds. Tas tika uzskatīts par vienu no filozofa akmens simboliskajiem izteikumiem.
To identificē arī ar burvju vairogu, kuru nēsā karalis Dāvids un ka tas pasargāja viņu no ienaidniekiem, kā arī ar cilvēka dvēseli, ko veidoja apzinīgais un bezsamaņā simbolizētais vienādmalu trijstūru uguns un ūdens. Tas ir viduslaikos, kad to sāk izmantot daudzos priekšmetos, galu galā kļūstot par ebreju simbolu, pat veidojot daļu no viņu ebrejiem. Nacionālais karogs. Ne-ebreju vidū ir ierasts redzēt to kā tetovējumu aizsargā pret sešstūriem. Tas ir interesants simbols, lai gan tādā gadījumā es gribētu tetovēt pentagrammas simbolu, par kuru es runāšu nākamajā dienā.
Jēzus Nazarietis bija pravietis, līdzīgs Mozum, skat. Dt.18.18 un Mt.13.54–58; Jn.3.6 teikts: „Kas no miesas ir dzimis, tas ir miesa”, tas attiecībā uz Jēzu ir miesa vai daba, nekas cits : Gars, kas nāca no debesīm, saskaņā ar Jāņa 1.32-14., Ka Dievišķā būtne ir tas pats eņģelis, kas bija ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu; un tas ir Es, kas bija ar Mozu; skat. Jņ.8.24-58 un Jņ. 13.16-17: Kad Jēzus Nācarietis runāja par Tēvu vai To, kas mani sūtīja, viņš atsaucās uz Eņģeli vai Garu, kas palika viņā: Jēzus Kristus Vārdā dažreiz runāja vīrietis Jēzus un citi reizēm Gars runāja par Jahves Dievu, skat. Jn.12.28; Jn.12.49-44; Jn.5.24; Jn.14.10; Jn.8.54-55; ect